JAUNUMI

Sešas cepures Limbažu pašvaldības darbinieku galvās
03.12.2010

---

Lūk, brīnišķīgs piemērs, kā Sešu cepuru metodi var likt lietā, lai uzlabotu jauniešu sabiedriskās un kultūras dzīves kvalitāti.

Kā raksta Limbažu 2. vidussk olas pasniedzēja Arta Rubeze, mūsu pilsētā, Limbažos, jauniešiem nav kur pavadīt laiku vakaros- ir sporta halle, bet tur notiek spēles, ne visi var iet mūzikas un mākslas skolās, ir “Bērnu un jauniešu centrs”, bet diemžēl, darba laiks beidzas 17.00, arī pulciņi, šķiet, nav mainījuši savu formātu vismaz 20. gad us

Tad mēs sadarbībā ar jauniešu lietu speciālisti Lieni Čečiņu saaicinājām visus deputātus, pašvaldības policiju, bērnu un jauniešu iestāžu vadītājus un organizējām diskusijas pa grupām, kuras caur 6 domāšanas cepurēm vadīja jaunieši no Limbažu 1., 2. un 3. vidusskolas. Vispirms Liene iepazīstināja ar paralēlās domāšanas metodi, un katras cepures simbolisko nozīmi, un aicināja ļauties grupu vadītāju (zilās cepures jauniešu) organizētai diskusijai.

Secība: Caur balto cepuri katra grupa pierakstīja, kas pilsētā ir. Nosauktas tika sporta, mūzikas, mākslas skolas, bērnu jauniešu centrs, naktsklubi, un “Lielā Maxima”, lai varētu sasildīties, jo nav jau kur iet! Tātad, uzmanība tika pievērsta jau esošajiem centriem un par tiem “uzlikām “dzelteno cepuri”- izanalizējām pozitīvo – kas ir labs katrā no centriem, organizācijām. (Un labā bija daudz) Pēcāk „uzlikām melno cepuri” – izvērtējām riskus un trūkumus – īss darba laiks, novecojušas metodes, utt. Ar “Sarkano” sapratām, kas mums patīk, kas nepatīk pašreizējas laika pavadīšanas iespējās? Jā, nē, atbildes bija dažādas. Tad ar “zaļo cepuri” jeb radošu pieeju, ģenerējām idejas, kā uzlabot esošo – un ideju bija daudz! Pat par multifunkcionālu sporta un atpūtas kompleksu, kur varētu gan sportot, gan boulingu spēlēt, gan kino skatīties, gan ar ģimeni atpūsties. Visbeidzot, ar zilās cepures palīdzību grupas kopā ar vadītājiem apkopoja idejas un prezentēja grupas darbu rezultātus.

Vajadzīgais tika sasniegts – uzmanība pievērsta jauniešu problēmām, tam, ka daudz kas ir novecojis un neatbilst mūsdienu vajadzībām, kā arī tam, ka vāji darbojas pašvaldību policija u.c.
Paldies pasniedzējai, kas vēlējās dalīties ar šo pieredzi, cerībā, ka tā iedvesmos citus, kas izmanto radošās domāšanas metodi, to pielietot arī ārpus skolas radošās domāšanas stundas.

Rakstu par šo tikšanos, ko publicējis vietējais laikraksts „Auseklis”, lasiet šeit.