102855

Kā koučings palīdz attīstīt vadītāja kompetences?
31.10.2018


Raksts publicēts žurnālā “Skolas psiholoģija”, 11.10.2017

Dr.admin. Kristīne Zaksa,

 “Radošuma pils” izaugsmes trenere, Lumina Learning praktiķe

 

 

Kā koučings palīdz attīstīt vadītāja kompetences?

 

Atbilstoši Izglītības kvalitātes valsts dienesta izstrādātajai izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas metodikai (2017.gada 15.marta iekšējie noteikumi Nr.18), izglītības iestāžu vadītājiem ir jāpilnveido un jāizvērtē piecas no desmit metodikā minētajām kompetencēm. Jautājums paliek atvērts – kā katrs vadītājs papildus ikdienā veicamajiem uzdevumiem viegli un efektīvi var strādāt arī pie šo kompetenču attīstīšanas?

 

Mācību centrs “Radošuma pils” jau 4 gadus vada apmācību programmu izglītības iestāžu vadītājiem “Jēgpilnas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana jeb koučings izglītības vadībā”, kuras ietvaros katrs vadītājs pilnveido arī kompetences, kas šogad definētas arī IKVD vadītāju izvērtēšanas metodikā. 

 

Kopumā runājot par programmas ieguvumiem vadītāju kompetenču attīstīšanai, stāsta Maija Kokare, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore: “Šī programma un koučinga metode kā tāda ir par vadības kultūras piemērošanas pieejām. Kā pieņemam lēmumus, veidojam sadarbību, komunikāciju, kā tiek organizēts darbinieku darbs. No šīs programmas paņēmām tehnikas, kuras adaptējām konkrētām situācijām, esošajiem ieradumiem. Mainām kaut ko nevis laužot, bet piemērojoties.” 

 

Vēlos šeit padalīties ar dažiem piemēriem no mūsu dalībnieku pieredzes par to, kā koučinga metožu adaptēšana skolas vajadzībām un videi, palīdz attīstīt arī vadītāja kompetences.

 

Kompetence “Attiecību veidošana un uzturēšana”

 

Šī kompetence ietver spēju veidot un uzturēt pozitīvas attiecības ar cilvēkiem (savā iestādē un ārpus tās), kas palīdz vai nākotnē varētu palīdzēt ar darbu saistīto mērķu sasniegšanai.

 

Par savu pieredzi, kā koučinga pieeja palīdz attīstīt šo kompetenci, stāsta pirmsskolas izglītības iestādes Dzirnavu ielas “CreaKids” (Rīgā) vadītāja Solveiga Vaivode – Kļaviņa: “Koučinga pieeja, ka ar katru cilvēku viss ir kārtībā un viņu vada pozitīvi nodomi un katrs izvēlas konkrētā situācijā labāko izvēli, ko tajā brīdī var, palīdz ikdienas komunikācijā mierīgāk un pieēnmošāk uztvert cilvēkus, ieklausīties un saprast, ka viņam ir kaut kas vajadzīgs, nevis viņš “piesienās”. Man ir vieglāk ieklausīties cilvēkā, ko viņš tiešām saka. Kad veidoju sarunu, bieži vien atklājas, ka ne jau tur ir problēma, ar ko sākotnēji cilvēks nāca. Izmantojot koučinga proncipus, sarunas laikā protu nonākt pie cilvēka patiesās problēmas, “īstās sāls”. Sarunās ar darbiniekiem un vecākiem jūtos droši, jo esmu pārliecināta, ka vadu sarunu. Komunikācijā ir liela nozīme pat kabineta iekārtojumam, kā sagaidu cilvēkus, kur apsēdinu. Tas jau pašos pamatos palīdz veidot sarunu.”

 

Maija Kokare, Rīgas Angļu ģimnāzijas direktore uzsver: “Esmu ieguvusi formulu, kā veidot sarunu, kad tā ir sarežģīta un var likt justies nedroši vai satraukti. Arī tik vienkāršs atvērtais jautājums “Kas vēl?” palīdz sarunās vadības darbā, ar skolotājiem un skolēniem, lai no sarunas biedra iegūtu pēc iespējas vairāk informāciju, idejas vai ierosinājumus.”

 

 

Kompetence “Darbinieku motivēšana un attīstīšana”

 

Šī kompetence paredz darbinieku attīstības veicināšanu. Kompetences vērtēšanas procesā ņem vērā arī personāla iesaisti izglītības iestādes pašvērtēšanā un attīstības plānošanā, pilnveidē. Tai skaitā arī preventīvi, regulāri un savlaicīgi iedarbojas uz profesionālās izdegšanas rašanās riskiem, radot iespēju un apstākļus novērst tos.

 

Maija Kokare, personāla iesaistei skolas pašvērtēšanā un attīstības plānošanā adaptēja koučinga metodi “Čempiona ceļš”, ko parasti izmanto komandas sasniegumu izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanu par tālāko rīcību. Metode ir uzbūvēta tā, ka ļauj komandai apzināties tās pozitīvo sniegumu, gūt iedvesmu un mērķtiecīgi virzīties tālāk. Maija piedāvāja šo metodi izmēģināt kolektīvā, kur darba grupas izvērtējumu veica, sistemātiski atbildot uz jautājumiem: ko esam paveikuši? Kā tas mums izdevās? Ko vērtīgu esam ieguvuši? Par ko esam tagad kļuvuši? Kas vēl no tā ir ieguvis? Kas tagad mums kļūst iespējams? 

 

Šādā veidā pašvērtējums ļauj kolektīvam apzināties tā vertigo sniegumu skolas attīstībā un gūt iedvesmu un pašapziņu tālāko mērķu sasniegšanā.

 

Darbinieku attīstības veicināšanai, motivācijas stiprināšanai, snieguma pilnveidošanai un profesionālās izaugsmes veicināšanai ļoti veiksmīgi koučinga pieejas un metodes ir adaptējušas, piemēram, Ērgļu vidusskola un Rīgas Valda Zālīša sākumskola.

 

Ērgļu vidusskolas direktore Inese Šaudiņa darbinieku pašvērtējuma ikgadējās sarunās izmanto GROW (G – goal – mērķis, R – reality – esošā situācija, O – opportunities/obstacles – iespējas un šķēršļi, W – will – darbības) metodi, kur darbinieks var pats izstāstīt par saviem mērķiem, sasniegumiem un tālākajām attīstības iespējām. Saruna notiek trīs cilvēku grupā, tajā piedalās viens vadības pārstāvis, metodiskās komisijas vadītājs un pats pedagogs. Ieguvēji ir visi – pedagogs gūst gandarījumu, jo tiek uzklausīts un novērtēts viņa pieredzes stāsts, savukārt metodiskajai komisijai ir materiāls turpmākajam darbam. Direktores uzdevums ir uzmanīgi klausīties un gudri virzīt tālākos skolas darba procesus, jau balstītus uz konkrēta cilvēka iespējām līdzdarboties un sniegt ieguldījumu. 

 

Pašvērtējumiem Rīgas Valda Zālīša sākumskola ir radījusi jaunu metodi, par pamatu ņemot koučinga metodi – līdzsvara aplis. Tajā katrs audzinātājs var pats izvērtēt, cik daudz ir sasniedzis katrā no kritērijiem, kāds ir nākamais mērķis, atbildot uz jautājumu “Kā es zina’’su, ka esmu to sasniedzis?”. Kā arī audzinātāji dalās ar veiksmes stāstiem, kā ir izdevies sasniegt augstos rezultātus un palīdzēt viens otram jautājumos, kur ir kādi sarežģījumi. Šajā pašvērtējuma aplī ir iekļauts arī tāds kritērijs kā “Laiks sev”, lai laicīgi novērstu audzinātāju izdegšanas risku. 

 

Pirmsskolas izglītības iestādes Dzirnavu ielas “CreaKids” (Rīgā) vadītāja Solveiga Vaivode – Kļaviņa stāsta par savu pieredzi, kā novērst darbinieku izdegšanas risku: “Mēs katrs izveidojam apli un tajā ierakstījām, kur gūstam enerģiju. Tad mēs tam visam izejam cauri un padalamies viens ar otru un izlemjam, ko katrs izdarīsim līdz nākamajai tikšanās reizei, lai papildinātu savu enerģiju. Nosakām laiku un datumu un pa maziem solīšiem izplānojam, kā katr to paveiksim. Nakamājā tikšanās reizē parasti cilvēki ir priecīgi un ar gandarījumu saka: “Jā, es to izdarīju!”

 

Kompetences “ Orientācija uz rezultātu sasniegšanu “,  “Stratēģiskais redzējums”, “Komandas vadīšana”

 

 Šīs kompetences ir par vēlmi veikt uzdevumus arvien labāk, izvirzīt mērķus un mērķtiecīgi strādāt pie to sasniegšanas.  Spēja radīt jaunas iespējas iestādes attīstībai un tās īstenot. Spēja definēt un pārvērst darbībā iestādes attīstības stratēģisko vīziju saprotamā un viegli uztveramā veidā un panākt personāla līdzdalību. Spēja organizēt komandas darbu, lai nodrošinātu mērķu sasniegšanu. Spēja motivēt komandu kopējo mērķu sasniegšanai.

 

Kā vienu no ļoti veiksmīgiem piemēriem vēlos atzīmēt Ērgļu vidusskolas direktores  Ineses Šaudiņas un viņas kolēģu sniegumu. Ērgļu vidusskolā koučinga pieejas un metodes tiek izmantotas gan skolas mērķu plānošanā, gan darbinieku profesionālās izaugsmes veicināšanā. Piemēram, skolas vīzijas un mērķu nospraušanā līdz 2020.gadam iesaistās viss kolektīvs. Kolektīva iesaistīšana plānošanā viennozīmīgi veicina arī darbinieku līdzdalību un atbildību izvirzīto mērķu sasniegšanā. Lai skolas attīstības vadlīnijas būtu skaidras un viegli pieejamas ikvienam, ir izveidots skolas vīzijas, mērķu un aktivitāšu kopsavilkums – vienlapis - uz vienas lapas izklāts skolas attīstības plāns, kas parasti ir ap 30 lappusēm garš dokuments un ko ne katrs var paturēt prātā. Direktore ir pārliecināta: “Kamēr visi darām visu, neviens nedara neko.” Tāpēc pirms katra mācību gada sākšanās skolas mērķi tiek aktualizēti un katrs pedagogs izvēlas jomu, kurā līdzdarbosies un formulē savu personīgo mērķi, kas palīdzēs sasniegt skolas kopējos mērķus. Šīs aktivitātes rezultātā šogad skolā ir tapis mērķu koks, kurā ir atrodami visu pedagogu mērķi. Kad mērķis ir sasniegts, tas pārvēršas “auglī” un var tikt noņemts no koka. “Ja katrs dara kaut ko konkrētu, par ko esam vienojušies, tad to sasniedzam. Ja mērķis nav formulēts atbilstoši SMART (konkrēts, izmērāms, sasniedzams, svarīgs, noteikts laikā) principiem, tad visticamāk tas tā arī netiks sasniegts. Ir pierādījies, ka vispārīgi noformulētus mērķus laikam ejot, neviens vairs neatceras.”

 

Koučinga jeb personības izaugsmes metodes ir pamatā arī Ērgļu vidusskolas plānotājam, kas ir izveidots kā audzināšanas darba materiāls, lai ļautu katram skolēnam labāk izprast sevi, apzināties savas vērtības, stiprās puses un izaugsmes iespējas, izvirzīt mērķus un plānot savu ikdienu. Laikam ejot, plānotājs ir kļuvis par visu pedagogu ikdienas darba materiālu. Tas ir personības izaugsmes rīks, jo skolā nevar runāt par abstraktu skolēna personības izaugsmes vadīšanu, ja pats pedagogs nav šajā procesā, izvirzot mērķus, plānojot savu ikdienu un gūstot gandarījumu par sasniegumiem.

 

Izglītības iestāžu vadītāji, kas iepazinušies ar koučinga pieejām, labprāt pieaicina arī komandu koučus darbam ar komandu. Elita Rītere, Rīgas Valda Zālīša sākumskolas direktore, stāsta par savu pieredzi: “Mēs veidojam vadības treniņus. Ir svarīgi vienoties, kā mēs strādājam, kā izvirzām mērķus, kā veidojam iekšējo kultūru, kā arī kas ir skolas darbinieku vērtības, jo tās veido arī skolas vērtības. Pēc kursu apgūšanas arī paši veidojam apmācības saviem darbiniekiem. Programmu par koučinga izmantošanu izglītībā esam apguvuši visa vadības komanda, jo ir svarīgi, ka visi saprotamies vienā valodā un spējam kopīgi augt un kopīgi iet uz priekšu.” 

 

 

Ja vēlaties uzzināt vēl vairāk par mūsu dalībnieku pieredzi, droši sazinieties ar “Radošuma pils” kolektīvu vai šo programmu dalībniekiem un labprāt dalīsimies ar jums pieredzē.

 

 

Programmas "Jēgpilnas un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana jeb koučings izglītībā" sākums 2019.gada 10.janvārī. 

Vairāk informācijas  par programmu un pieteikšanos šeit.

 

   


      Atpakaļ
Zaļā iela 27 - 13, Ērgļi
LV-4840, Latvija
radosumapils.latvija@gmail.com
+371 26328684
           

Sazinies ar mums

vārds:
E-pasts:
Piezīmes: