15680

Radošās domāšanas stundas skolēniem iemāca paskatīties uz lietām plašāk, no cita skatu punkta
Apskatīt komentārus (0)


15.06.2011


Noslēdzoties pirmajam mācību gadam, kurā 69 Latvijas skolās pilotprojekta veidā tika ieviests jauns fakultatīvs mācību priekšmets ”Radošā domāšana”, projekta iniciators - ideju grupa „Radošuma pils” apkopoja skolotāju un skolēnu iespaidus par jauno mācību stundu. Aptaujas veidā tika iegūti skolēnu un skolotāju viedokļi par apgūtajām Edvarda de Bono radošās domāšanas metodēm, kuras izskaidro domāšanas pamatprincipus, aptverot gan kritisko un analītisko, gan radošo domāšanu. Nākamā mācību gada laikā ir plānots jaunās mācību programmas efektivitātes pētījums, kuru veiks Latvijas Universitātes maģistrantes.

Savu viedokli par to, kas šajā fakultatīvajā priekšmetā ir paticis, kā ir pietrūcis, kā arī, kas šķitis vērtīgs un noderīgs, pauda vairāk kā 50 skolotāji un skolēni. Kā ieguvumu no šāda priekšmeta gan skolotāji, gan skolēni min iespēju paskatīties uz lietām plašāk, no cita skatu punkta. Tāpat viņi uzskata, ka šāds priekšmets māca domāt, analizēt un saskatīt likumsakarības. Vairākas skolotājas par lielu ieguvumu atzīmēja iespēju skolēniem strādāt grupās, tādējādi veicinot ciešāku savstarpējo kontaktu. Šajā priekšmetā skolēni ir daudz atvērtāki un nebaidās izpaust savu viedokli.

Projekta dalībnieki atzinuši, ka visvairāk ir pietrūcis tas, ka radošā domāšana nav integrēta visos mācību priekšmetos un tas, ka analizējamie piemēri ne vienmēr atbilst Latvijas situācijai. Radošās domāšanas stundā skolēnu sniegumu ar atzīmēm nevērtē. Vairumam skolēnu tas patīk, tomēr kāds skolēns minēja, ka tas mazina viņa motivāciju mācīties.

Skolotāji atzinuši, ka radošās domāšanas stundas palīdz viņiem atrast kopēju valodu ar skolēniem un labāk viņus izprast. Tā paplašina skolotāju redzesloku un sniedz jaunas idejas ikdienas darbam. Savukārt skolēniem šīs stundas ir noderīgas, jo tās iemāca domāt un darboties oriģinālāk, izprast savas emocijas un to radītās sekas. Skolēniem patīk, ka nav pareizu un nepareizu viedokļu, katrs var brīvi izpaust savus uzskatus. Iegūtās zināšanas noder ne tikai citu mācību priekšmetu apgūšanā, bet arī ikdienas dzīvē.

Latvijas Universitātes maģistrantes Ieva Kimonte un Aleksandra Andrejeva nākotnē plāno zinātniski izmērīt, kādu iespaidu atstāj šī programma uz skolēnu radošās domāšanas prasmēm un problēmrisināšanas spējām. Jaunās pētnieces uzskata: „Šīs aptaujas rezultāti liecina par to, ka skolēni un skolotāji kopumā jūtas apmierināti ar tās saturu un apgūto informāciju. Tas ir daudzsološi, kaut gan būtu vērtīgi apskatīt to no neitrāla skatu punkta, tādēļ ir nepieciešams veikt programmas efektivitātes pētījumu, lai varētu izteikt objektīvākus secinājumus.”

Jānis Ošlejs, „Radošuma pils” dibinātājs, uzsver, ka šis pilotprojekts ir pierādījis, ka programma strādā. Esam saņēmuši lielu skolotāju atsaucību, un skolēniem patīk mācīties radoši domāt un domāt uz rezultātu. Tāpēc arī nākamajā mācību gadā plānojam darbu turpināt, apmācīt vēl 100 skolotājus visā Latvijā, nostiprināt esošo skolotāju zināšanas un pilnveidot mācību programmu. Ir arī ļoti svarīgi novērtēt radošās domāšanas stundu nozīmi Latvijas izglītībā, tāpēc priecājamies par uzsākto sadarbību ar Latvijas Universitātes pētniecēm.




      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Zaļā iela 27 - 13, Ērgļi
LV-4840, Latvija
radosumapils.latvija@gmail.com
+371 26328684
           

Sazinies ar mums

vārds:
E-pasts:
Piezīmes: