15048

No diskusijas par radošo domāšanu Dienas viesistabā
Apskatīt komentārus (0)


24.05.2011


Skaties visu diskusiju ŠEIT.

Teksts www.diena.lv. Autors: Osvalds Zebris

Esam pārāk bijīgi pret risku, nepārliecināti, nemākam sevi pasniegt, nespējam „iepakot” biznesa ideju tā, lai tā „aizietu” tirgū. Šādus secinājumus laikraksta Diena rīkotajā diskusijā pauda sekmīgi uzņēmēji, finanšu un reklāmas nozaru eksperti, kuri vērtēja jauna biznesa veidošanās vidi Latvijā.

„Bijušais IBM vadītājs Vatsons teica – ja gribat dubultot savu sekmju līmeni, dubultojiet izgāšanās līmeni,” diskusijā par radošu domāšanu kā pamatu ekonomikas izaugsmei sacīja ekonomists Jānis Ošlejs. Viņaprāt, Latvijā ir maz jaunu biznesa veiksmes stāstu, jo mums ir bijis pārāk maz iespēju izgāzties. Trakām idejām šodien pietrūkst gan finansējuma, gan arī uzdrīkstēšanās no jauno, topošo uzņēmēju puses.

IT nozarē pazīstamais jaunais uzņēmējs Ernests Štāls (LatvijasTwitter datu pētījumu pionieris, Britu padomes konkursaInternational Young Creative Entrepreneurs 2010 uzvarētājs), vērtējot ideju autorus IT jomā, uzskata, ka neizlēmība un neprasme sevi pasniegt ir pat būtiskāks faktors par naudu. „Sastopot jaunu ideju autorus IT jomā, es redzu, ka bieži tā ir tikai drosme, kā pietrūkst. Drosme eksperimentēt. Ir jābūt gatavam kļūdīties un iet tālāk. Es redzu, ka mēs izvairāmies no riska, nevis to uzņemamies. Bet radošums bez riska nav iedomājams.”

Vājas komunikācijas prasmes, kūtrumu un bailes no riska atzīmē arī riska kapitāla uzņēmumā BaltCapinvestīciju direktors Mārtiņš Jaunarājs. „Esam paslēpuši savu ego drošā kūniņā un nelienam no tās ārā, lai mūs kāds neaizskar atraidot vai izsakot kritiku,” sacīja eksperts.

Ērgļu vidusskola bija viena no tām 69 Latvijas skolām, kur radošuma domāšana kā fakultatīvs mācību priekšmets 7.–10. klases skolēniem tika pasniegts kopš pagājušā gada septembra. Skolas direktore Inese Šaudiņa domā, ka šāda veida mācību forma noteikti būtu jāturpina: „Tas var kļūt par vienu no pirmajiem soļiem, lai mainītu domāšanu, lai tā būtu vērsta uz rezultātu. Pašlaik skolās šādu, uz rezultātu orientētu domāšanu nemāca.” Pēc viņas domām, radošums var atbrīvot bērnos pašiniciatīvu. „Latvijas skolu sistēma ir balstīta uz to, lai neļautu bērnam riskēt, lai iemācītu bērnam pareizo formulu pielietošanu pareizajā vietā. Nereti skolotāji sniedz instrukcijas un māca tās izpildīt, bērnu pašiniciatīva tā tiek noslāpēta,” skaidroja I. Šaudiņa.

J. Ošlejs, kurš kopā ar domubiedriem izveidojis radošajai domāšanai veltītu kustību Radošuma pils, saka: „Šobrīd skolas Latvijā sniedz virkni zinību, taču mēs dzīvojam laikmetā, kur visas šīs zinības ir plaši pieejamas un tās ļoti ātri mainās. Tāpēc mūsdienās cilvēks nevar visu mūžu pielietot jaunībā gūtās zinības. To ir pārāk daudz, tās pārāk ātri mainās.” Viņaprāt, skolā vajag nevis iemācīt zinības, bet ir jādod prasmes, kā pašam radīt jaunas zinības, jaunas idejas. Tieši šādas prasmes nākotnē atšķirs sekmīgākus sabiedrības un ekonomikas dalībniekus no mazāk sekmīgiem.

Viss raksts ir pieejams šeit.

 

 

Dienas viesistaba









 



      Atpakaļ

atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:




Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA



Zaļā iela 27 - 13, Ērgļi
LV-4840, Latvija
radosumapils.latvija@gmail.com
+371 26328684
           

Sazinies ar mums

vārds:
E-pasts:
Piezīmes: